Pēcepidēmijas laikmets ir ievadījis jaunu transporta degvielas pieprasījuma maksimuma vilni. No globālā viedokļa tādas lielas emisijas nozares kā aviācija un kuģniecība apsver biodegvielu kā vienu no galvenajām dekarbonizācijas degvielām transporta nozarē. Kāda ir pašreizējā situācija biodegvielas tehnoloģiju inovāciju jomā? Kāds ir pielietojuma potenciāls jomās, kuras ir grūti dekarbonizēt? Kāda ir attīstīto valstu politikas orientācija?
Ir jāpaātrina ražošanas gada pieauguma temps
Līdz šim bioetanols un biodīzeļdegviela joprojām ir visplašāk izmantotās biodegvielas. Bioetanols joprojām ieņem dominējošo pozīciju globālajā biodegvielā. To var izmantot ne tikai kā atjaunojamu un ilgtspējīgu šķidro degvielu, lai samazinātu naftas patēriņu, bet arī kā dažādas izejvielas un šķīdinātājus ķīmiskajā rūpniecībā.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņojumā “Atjaunojamā enerģija 2023” norādīja, ka, lai sasniegtu 2050. gada nulles neto emisiju mērķi, globālajai biodegvielas ražošanai no šī brīža līdz 2030. gadam ir jāpalielina vidēji par 11 % gadā. Paredzams, ka līdz 2030. gada beigām virtuves atkritumeļļa, pārtikas atkritumi un kultūraugu salmi veidos vislielāko biodegvielas izejvielu īpatsvaru, sasniedzot 40 %.
IEA paziņoja, ka pašreizējais biodegvielas ražošanas pieauguma temps nevar palīdzēt sasniegt neto nulles mērķi 2050. gadā. No 2018. līdz 2022. gadam globālās biodegvielas ražošanas gada pieauguma temps ir tikai 4%. Līdz 2050. gadam biodegvielas patēriņa īpatsvaram aviācijas, jūrniecības un autoceļu nozarēs būs jāsasniedz attiecīgi 33%, 19% un 3%.
IEA prognozē, ka globālais biodegvielas pieprasījums pieaugs par 35 miljardiem litru gadā laikā no 2022. līdz 2027. gadam. Tostarp atjaunojamās dīzeļdegvielas un biodegvielas patēriņa pieaugums gandrīz pilnībā rodas attīstītajās ekonomikās; bioetanola un biodīzeļdegvielas patēriņa pieaugums gandrīz pilnībā rodas jaunattīstības valstīs.
Laikā no 2022. līdz 2027. gadam biodegvielas īpatsvars globālajā transporta degvielas nozarē palielināsies no 4,3 % līdz 5,4 %. Paredzams, ka līdz 2027. gadam globālais biodegvielas pieprasījums pieaugs līdz 3,9 miljardiem litru gadā, kas ir 37 reizes vairāk nekā 2021. gadā, veidojot gandrīz 1 % no kopējā aviācijas degvielas patēriņa.
Vispraktiskākā degviela transporta dekarbonizācijai
Transporta nozares dekarbonizācija ir ļoti sarežģīta. IEA uzskata, ka īstermiņā un vidējā termiņā biodegvielas ir vispraktiskākais transporta dekarbonizācijas risinājums. Lai sasniegtu mērķi – līdz 2050. gadam panākt transporta radīto neto nulles emisiju līmeni – globālajai ilgtspējīgas biodegvielas ražošanai no šī brīža līdz 2030. gadam būs jātrīskāršojas.
Nozarē pastāv plaša vienprātība, ka biodegviela piedāvā izmaksu ziņā konkurētspējīgu iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē nākamajās desmitgadēs. Faktiski saderība ar esošo fosilā kurināmā infrastruktūru padara biodegvielu par praktisku iespēju aizstāt fosilo kurināmo esošajā autoparkā.
Lai gan elektrotransportlīdzekļi strauji attīstās, materiālu trūkums, kas nepieciešams liela mēroga akumulatoru ražošanai, un grūtības izvietot uzlādes iekārtas mazāk attīstītās teritorijās joprojām rada problēmas to plašai ieviešanai. Vidējā termiņā un ilgtermiņā, transporta nozarei kļūstot elektrificētākai, biodegvielu izmantošana pārorientēsies uz nozarēm, kuras ir grūti elektrificēt, piemēram, aviāciju un jūrniecību.
“Šķidrā biodegviela, piemēram, bioetanols un biodīzeļdegviela, var tieši aizstāt benzīnu un dīzeļdegvielu, nodrošinot nobriedušas un mērogojamas alternatīvas tirgū, kurā dominē iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi,” sacīja Heitors Kantarella, eksperts Kampinasas Lauksaimniecības pētniecības institūtā Brazīlijā.
Mana valsts arī paātrina biodegvielas ieviešanu transporta jomā. 2023. gadā manas valsts aviācijas petrolejas patēriņš būs aptuveni 38,83 miljoni tonnu, un tiešās oglekļa emisijas pārsniegs 123 miljonus tonnu, kas veido aptuveni 1% no valsts kopējām oglekļa emisijām. "Divkāršā oglekļa" kontekstā ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir visizdevīgākais veids, kā samazināt oglekļa emisijas aviācijas nozarē.
Mo Dingge, Sinopec Ningbo Zhenhai Refining and Chemical Co., Ltd. priekšsēdētājs un partijas sekretārs, nesen nāca klajā ar atbilstošiem ieteikumiem ilgtspējīgas aviācijas degvielas nozares sistēmas izveidei, kas atbilstu Ķīnas realitātei: paātrināt liela mēroga un efektīvas piegādes sistēmas izveidi bioloģiskas izcelsmes izejvielām, piemēram, atkritumeļļai un taukiem; manas valsts neatkarīgā un kontrolējamā ilgtspējīgas sertifikācijas sistēma un uzlabotā rūpniecības politikas atbalsta sistēma veicina ilgtspējīgas aviācijas degvielas nozares veselīgu attīstību.
Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa dod priekšroku politikai
Starp attīstītajām ekonomikām Amerikas Savienotās Valstis ir samērā aktīvas biodegvielu attīstības veicināšanā. Tiek ziņots, ka Amerikas Savienotās Valstis ar Inflācijas samazināšanas likuma starpniecību ir piešķīrušas biodegvielas nozarei 9,7 miljardus ASV dolāru.
Februārī ASV Vides aizsardzības aģentūra un ASV Enerģētikas departaments kopīgi publicēja paziņojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar Inflācijas samazināšanas likumu piešķirtie līdzekļi tiks prioritāri piešķirti uzņēmumiem ar augstas ietekmes biodegvielas tehnoloģiju projektiem, lai uzlabotu biodegvielas ražošanas tehnoloģiju sniegumu un samazinātu to izmaksas.
Džozefs Gofmans, EPA Gaisa un radiācijas biroja ierēdnis, sacīja: “Šis solis ir paredzēts, lai stimulētu inovācijas progresīvas biodegvielas ražošanā.” Džefs Marootians, ASV Enerģētikas departamenta energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas galvenais palīgsekretāra vietnieks, sacīja: “Investīcijas biodegvielas tehnoloģijās, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgas aviācijas degvielas un citām mazoglekļa biodegvielām.”
Dažas ES dalībvalstis uzskata, ka biodegviela būtu jāiekļauj ES oglekļa neitrālās degvielas regulējumā, lai nodrošinātu nozares spēju piesaistīt investīcijas.
Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka ES trūkst ilgtermiņa stratēģijas biodegvielu jomā, kas varētu apdraudēt reģiona transporta dekarbonizācijas mērķus. Patiesībā ES nostāja biodegvielu jautājumā ir svārstīga. Iepriekš tā centās līdz 2020. gadam palielināt biodegvielu īpatsvaru autotransporta enerģijas patēriņā līdz 10%, bet pēc tam atteicās no šī mērķa. Pašlaik ES apzinās, ka biodegvielām ir liels potenciāls aviācijā, kuģniecībā un citās jomās, un atgūst uzticību attīstībai.
Eiropas Revīzijas palātas ierēdnis Nikolaos Milionis atzina, ka ES biodegvielas politikas satvars ir sarežģīts un pēdējo 20 gadu laikā ir bieži mainījies. “Biodegviela var veicināt ES oglekļa neitralitātes mērķa sasniegšanu un uzlabot savu enerģētisko drošību, taču joprojām trūkst skaidru un noteiktu attīstības plānu. Politikas vadlīniju trūkums neapšaubāmi palielinās investīciju riskus un samazinās Eiropas biodegvielas nozares pievilcību.”
Sūzija
Sičuaņas Zaļās zinātnes un tehnoloģiju SIA.
0086 19302815938
Publicēšanas laiks: 2024. gada 30. marts
