Laikmets pēc epidēmijas ir ieviesis jaunu vilni, kad pieprasījums pēc transporta degvielas ir vislielākais. Raugoties no globālās perspektīvas, lielas emisijas jomas, piemēram, aviācija un kuģniecība, uzskata, ka biodegviela ir viena no galvenajām dekarbonizācijas degvielām transporta nozarē. Kāda ir pašreizējā situācija biodegvielas tehnoloģiju inovācijas jomā? Kāds ir pielietojuma potenciāls jomās, kuras ir grūti dekarbonizēt? Kāda ir attīstīto valstu politikas orientācija?
Ir jāpaātrina izlaides gada pieauguma temps
Līdz šim bioetanols un biodīzeļdegviela joprojām ir visplašāk izmantotā biodegviela. Bioetanols joprojām ieņem dominējošo stāvokli pasaules biodegvielu jomā. Tas var kalpot ne tikai kā atjaunojams un ilgtspējīgs šķidrais kurināmais, lai samazinātu naftas patēriņu, bet arī var tikt izmantots kā dažādas izejvielas un šķīdinātāji ķīmiskajā rūpniecībā.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņojumā “Atjaunojamā enerģija 2023” norādīja, ka, lai sasniegtu nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam, biodegvielas ražošanai pasaulē no šī brīža līdz 2030. gadam ir jāpalielina vidēji par 11% gadā. Paredzams, ka līdz 2030. gada beigām lielāko biodegvielas izejvielu īpatsvaru veidos virtuves atkritumi, pārtikas atkritumi un labības salmi, sasniedzot 40%.
IEA norādīja, ka pašreizējais biodegvielas ražošanas pieauguma temps nevar palīdzēt sasniegt neto nulles mērķi 2050. gadā. No 2018. līdz 2022. gadam globālās biodegvielas ražošanas gada pieauguma temps ir tikai 4%. Līdz 2050. gadam biodegvielas patēriņa īpatsvaram aviācijas, jūrniecības un autoceļu sektorā būs jāsasniedz 33%, 19% un 3%.
IEA paredz, ka globālais biodegvielas pieprasījums pieaugs par 35 miljardiem litru gadā no 2022. līdz 2027. gadam. Tostarp atjaunojamās dīzeļdegvielas un bioreaktīvās degvielas patēriņa pieaugumu gandrīz pilnībā nodrošina attīstītās ekonomikas; bioetanola un biodīzeļdegvielas patēriņa pieaugums gandrīz pilnībā ir no jaunattīstības valstīm.
Laikā no 2022. līdz 2027. gadam biodegvielas īpatsvars pasaules transporta degvielas sektorā pieaugs no 4,3% līdz 5,4%. Paredzams, ka līdz 2027. gadam globālais pieprasījums pēc bioreaktīvās degvielas pieaugs līdz 3,9 miljardiem litru gadā, kas ir 37 reizes vairāk nekā 2021. gadā, veidojot gandrīz 1% no kopējā aviācijas degvielas patēriņa.
Vispraktiskākā degviela transporta dekarbonizācijai
Ir ļoti grūti dekarbonizēt transporta nozari. IEA uzskata, ka īstermiņā un vidējā termiņā biodegviela ir vispraktiskākā transporta dekarbonizācijas iespēja. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam sasniegt mērķi līdz 2050. gadam no transporta radītās emisijas līdz nullei, ilgtspējīgas biodegvielas ražošanai pasaulē būs trīskāršojies.
Nozarē valda plaša vienprātība, ka biodegviela piedāvā izmaksu ziņā konkurētspējīgu iespēju turpmākajās desmitgadēs samazināt transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas. Faktiski saderība ar esošo fosilā kurināmā infrastruktūru padara biodegvielu par praktisku iespēju fosilā kurināmā aizstāšanai esošajās flotēs.
Lai gan elektriskie transportlīdzekļi attīstās strauji, liela mēroga akumulatoru ražošanai nepieciešamā materiālā plaisa un grūtības izveidot uzlādes iekārtas nepietiekami attīstītos apgabalos joprojām rada izaicinājumus to plašajai ieviešanai. Vidējā termiņā un ilgtermiņā, transporta nozarei kļūstot elektrificētākai, biodegvielas izmantošana tiks novirzīta uz grūti elektrificējamām nozarēm, piemēram, aviāciju un jūrniecību.
"Šķidrās biodegvielas, piemēram, bioetanols un biodīzeļdegviela, var tieši aizstāt benzīnu un dīzeļdegvielu, nodrošinot nobriedušas un mērogojamas alternatīvas tirgū, kurā dominē iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi," sacīja Heitors Kantarella, Kampinasas Lauksaimniecības pētniecības institūta Brazīlijā eksperts.
mana valsts arī paātrina biodegvielas ieviešanu transporta jomā. 2023. gadā manas valsts aviācijas petrolejas patēriņš būs aptuveni 38,83 miljoni tonnu, un tiešās oglekļa emisijas pārsniegs 123 miljonus tonnu, kas veido aptuveni 1% no valsts kopējām oglekļa emisijām. “Dubultā oglekļa” kontekstā ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vispiemērotākais veids, kā samazināt oglekļa emisijas aviācijas nozarē.
Mo Dingge, Sinopec Ningbo Zhenhai Refining and Chemical Co., Ltd. priekšsēdētājs un partijas sekretārs, nesen izvirzīja atbilstošus ieteikumus ilgtspējīgas aviācijas degvielas nozares sistēmas izveidei, kas atbilst Ķīnas realitātei: paātrināt liela mēroga un efektīvas piegādes izveidi. sistēma bioloģiskām izejvielām, piemēram, atkritumeļļām un taukiem; manas valsts neatkarīgā un kontrolējamā ilgtspējīgas sertifikācijas sistēma un uzlabotā rūpniecības politikas atbalsta sistēma veicina ilgtspējīgas aviācijas degvielas nozares veselīgu attīstību.
ASV un Eiropa dod politikas preferences
Attīstīto ekonomiku vidū ASV salīdzinoši aktīvi veicina biodegvielas attīstību. Tiek ziņots, ka ASV, izmantojot Inflācijas samazināšanas likumu, ir piešķīrušas 9,7 miljardus ASV dolāru biodegvielas nozarei.
Februārī ASV Vides aizsardzības aģentūra un ASV Enerģētikas departaments kopīgi nāca klajā ar paziņojumu, ka saskaņā ar Inflācijas samazināšanas likumu piešķirtie līdzekļi tiks prioritāri piešķirti uzņēmumiem, kuri īsteno augstas ietekmes biodegvielas tehnoloģiju projektus, lai uzlabotu biodegvielas veiktspēju un samazinātu izmaksas. ražošanas tehnoloģija.
Džozefs Gofmans, EPA Gaisa un radiācijas biroja ierēdnis, sacīja: "Šī darbība ir paredzēta, lai stimulētu jauninājumus progresīvā biodegvielas ražošanā." ASV Enerģētikas departamenta galvenais sekretāra vietnieks energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jautājumos Džefs Marotians sacīja: "Ieguldījumi biodegvielas tehnoloģijās, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgas aviācijas degvielas un citām zema oglekļa satura biodegvielām."
Dažas ES dalībvalstis uzskata, ka biodegvielas jāiekļauj ES oglekļa neitrālas degvielas sistēmā, lai nodrošinātu nozares spēju piesaistīt investīcijas.
Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka ES trūkst ilgtermiņa stratēģijas biodegvielu jomā, kas varētu apdraudēt reģiona transporta dekarbonizācijas mērķus. Faktiski ES nostāja biodegvielu jautājumā ir svārstīga. Iepriekš tās mērķis bija līdz 2020. gadam palielināt biodegvielas īpatsvaru autotransporta enerģijas izmantošanā līdz 10%, taču pēc tam no šī mērķa atteicās. Šobrīd ES apzinās, ka biodegvielai ir liels potenciāls aviācijā, kuģniecībā un citās jomās, un atgūst pārliecību par attīstību.
Eiropas Revīzijas palātas ierēdnis Nikolaoss Milionis atzina, ka ES biodegvielas politikas ietvars ir sarežģīts un pēdējo 20 gadu laikā ir bieži mainījies. “Biodegvielas var veicināt ES oglekļa neitralitātes mērķa sasniegšanu un uzlabot savu energoapgādes drošību, taču joprojām trūkst skaidru un noteiktu attīstības plānu. Politikas vadlīniju trūkums neapšaubāmi palielinās investīciju riskus un samazinās Eiropas biodegvielas nozares pievilcību.
Sūzija
Sichuan Green Science & Technology Ltd., Co.
0086 19302815938
Izsūtīšanas laiks: 30. marts 2024
