“Stabils elektroapgādes tīkls ir svarīgs Eiropas iekšējā enerģijas tirgus pīlārs un neaizstājams elements zaļās pārveides panākšanā.” Nesen publicētajā “Eiropas Savienības tīkla būvniecības rīcības plānā” Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Eiropas Komisija”) skaidri norādīja, ka Eiropas elektrotīklam ir jāvirzās uz “viedāku, decentralizētāku un elastīgāku” pieeju. Šajā nolūkā Eiropas Komisija plāno līdz 2030. gadam ieguldīt 584 miljardus eiro elektrotīkla modernizācijā.
Eiropas Komisijas rīcības pamatā ir enerģētikas kopienas pieaugošās bažas par Eiropas elektrotīkla būvniecības atpalicību. Analītiķi kopumā uzskata, ka ES pašreizējais elektrotīkls ir pārāk mazs, relatīvi atpalicis, pārāk centralizēts un nepietiekami savienots, un saskaras ar daudzām problēmām.
Pirmkārt, novecojošais pārvades un sadales tīkls nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas patēriņa. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš ES palielināsies par aptuveni 60% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Pašlaik aptuveni 40% Eiropas elektroenerģijas sadales tīklu tiek izmantoti vairāk nekā 40 gadus un to sākotnējā projektētā kalpošanas laika beigām ir atlikuši mazāk nekā 10 gadi. Novecojošais elektrotīkls ne tikai zaudē efektivitāti elektroenerģijas pārvadē, bet arī rada potenciālus drošības apdraudējumus.
Otrkārt, gan atjaunojamās enerģijas pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē notiekošais izaugsmes impulss rada pārbaudījumu esošajiem tīkliem. Miljoniem jaunu jumtu saules paneļu, siltumsūkņu un vietējo enerģijas kopienu koplietojamo resursu uzstādīšanai būs nepieciešama piekļuve tīklam, savukārt pieaugošais pieprasījums pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes un ūdeņraža ražošanas prasīs elastīgākas un modernākas tīkla sistēmas.
Turklāt daudzi elektroenerģijas ražotāji sūdzas par sarežģīto regulēšanas procesu. “Plānā” norādīts, ka daudzās valstīs atjaunojamās enerģijas ražošanas projektiem ir ilgi jāgaida, lai iegūtu tiesības pieslēgties tīklam. Leonhards Birnbaums, Eiropas Elektroenerģijas nozares alianses vadītājs un Vācijas E.ON grupas izpilddirektors, reiz sūdzējās: “Arī E.ON, kas ir lielākais komunālo pakalpojumu uzņēmums Vācijā, pieteikums par piekļuvi tīklam nav bijis rezultatīvs.”
Turklāt pieaugošie elektroenerģijas darījumi ES ietvaros ir izvirzījuši arī augstākas prasības tīklu savienojamībai starp dalībvalstīm. Ārlietu padome, plaši pazīstama Eiropas domnīca, ziņojumā norādīja, ka, ja dalībvalstij trūkst vietējās elektroenerģijas ražošanas, tā var iegūt enerģiju no citām valstīm, kas uzlabos visas Eiropas enerģētisko noturību. Piemēram, 2022. gada vasaras ārkārtīgi augstās temperatūras laikā Francijas vietējās atomelektrostacijas samazināja elektroenerģijas ražošanu un tā vietā palielināja elektroenerģijas importu no Apvienotās Karalistes, Spānijas, Vācijas un Beļģijas, lai nodrošinātu iekšzemes pieprasījumu.
Eiropas Pārvades sistēmu operatoru alianses, kas pārstāv 39 Eiropas enerģētikas uzņēmumus, aprēķini liecina, ka nākamo septiņu gadu laikā ES pārrobežu pārvades infrastruktūrai vajadzētu divkāršoties, un līdz 2025. gadam tai vajadzētu pievienot 23 GW jaudas. Pamatojoties uz to, līdz 2030. gadam šogad tiks pievienoti vēl 64 GW jaudas.
Lai reaģētu uz šiem nenovēršamajiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija plānā ir noteikusi septiņas galvenās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, tostarp esošo projektu īstenošanas paātrināšana un jaunu projektu izstrāde, ilgtermiņa tīkla plānošanas stiprināšana, uz nākotni vērsta tiesiskā regulējuma ieviešana un elektrotīkla uzlabošana. Inteliģents līmenis, finansēšanas kanālu paplašināšana, licencēšanas apstiprināšanas procesa racionalizēšana un piegādes ķēdes uzlabošana un stiprināšana utt. Plānā ir ierosinātas konkrētas rīcības idejas katrai no iepriekš minētajām jomām.
Žils Diksons, Eiropas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektors, uzskata, ka Eiropas Komisijas uzsāktais “Plāns” ir “gudrs solis”. “Tas parāda, ka Eiropas Komisija ir sapratusi, ka bez liela mēroga investīcijām elektrotīklā nav iespējams panākt enerģētikas pāreju.” Diksons atzinīgi novērtēja plāna uzsvaru uz elektrotīkla piegādes ķēdes standartizāciju. “Pārvades sistēmu operatoriem ir jāsaņem skaidri stimuli standartizēta aprīkojuma iegādei.”
Tikmēr Diksons uzsvēra nepieciešamību pēc steidzamas rīcības, jo īpaši, lai risinātu atjaunojamās enerģijas projektu rindas jautājumu, kas piesakās pieslēgšanai tīklam. Diksons sacīja, ka ir svarīgi nodrošināt, lai prioritāte tiktu piešķirta projektiem, kas ir visnobriedušākie, stratēģiskākie un kuriem ir vislielākā iespējamība, ka tie tiks īstenoti, un izvairīties no "spekulatīviem projektiem, kas visu sabojā". Diksons arī aicināja publiskās bankas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, sniegt pretgarantijas lieliem infrastruktūras projektiem.
ES aktīvi veicinot elektrotīklu modernizāciju, visām dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai pārvarētu izaicinājumus un veicinātu lielākus sasniegumus Eiropas elektrotīklu būvniecībā. Tikai tādā veidā Eiropa var virzīties uz zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni.
Sūzija
Sičuaņas Zaļās zinātnes un tehnoloģiju SIA.
0086 19302815938
Publicēšanas laiks: 2024. gada 22. janvāris
