"Stabils barošanas tīkls ir svarīgs Eiropas iekšējā enerģijas tirgus pīlārs un neaizstājams galvenais elements, lai panāktu zaļo pārveidi." Ne tik sen publicētajā “Eiropas Savienības tīkla būvniecības rīcības plānā” Eiropas Komisija (turpmāk saukta par “Eiropas Komisiju”) skaidri paziņoja, ka Eiropas enerģijas tīklam jāpārvietojas virzienā, lai būtu “gudrāks, decentralizētāks,” un elastīgāks ”. Šajā nolūkā Eiropas Komisija līdz 2030. gadam plāno ieguldīt 584 miljardus eiro, lai modernizētu enerģijas tīklu.
Aiz Eiropas Komisijas pārcelšanās ir enerģijas kopienas pieaugošās bažas par Eiropas enerģijas tīkla būvniecības atpalikušo progresu. Analītiķi parasti uzskata, ka ES pašreizējais spēka režģis ir pārāk mazs, salīdzinoši atpalicis, pārāk centralizēts un nepietiekami saistīts, un saskaras ar daudzām problēmām.
Pirmkārt, novecošanās pārraides un izplatīšanas tīkls nevar apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektrības patēriņa. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam elektrības patēriņš ES palielināsies par aptuveni 60%, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Pašlaik apmēram 40% Eiropas enerģijas izplatīšanas tīklu ir izmantoti vairāk nekā 40 gadus un ir mazāk nekā 10 gadu attālumā no sākotnējā projektēšanas dzīves beigām. Novecošanās jaudas režģis ne tikai zaudē efektivitāti enerģijas pārraidē, bet arī rada iespējamus drošības apdraudējumus.
Otrkārt, pieauguma impulss gan atjaunojamās enerģijas piedāvājuma, gan pieprasījuma puses rada testu esošajiem tīkliem. Miljoniem jaunu saules enerģijas paneļu, siltuma sūkņu un vietējās enerģijas kopienas kopīgajiem resursiem būs nepieciešama tīkla piekļuve, savukārt pieaugošam pieprasījumam pēc elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un ūdeņraža ražošanu būs vajadzīgas elastīgākas un uzlabotas tīkla sistēmas.
Turklāt daudzi enerģijas ražotāji sūdzas par apgrūtinošo normatīvo procesu. “Plānā” norādīts, ka daudzās valstīs atjaunojamās enerģijas enerģijas ražošanas projektiem ir jāgaida ilgs laiks, lai iegūtu tīkla savienojuma tiesības. Leonhards Birnbaums, Eiropas elektroenerģijas nozares alianses vadītājs un Vācijas E.ON Group izpilddirektors, savulaik sūdzējās: “Kā Vācijas lielākais komunālo pakalpojumu uzņēmums, E.ON pieteikums tīkla piekļuvei nav parādījies arī.”
Ne tikai tas, ka pieaugošie spēka darījumi ES ir izvirzījuši arī augstākas prasības attiecībā uz tīkla starpsavienojumu starp dalībvalstīm. Ārējo attiecību padome, pazīstama Eiropas ideju laboratorija, ziņojumā norādīja, ka, kad dalībvalstij trūkst vietējās enerģijas ražošanas, tā var iegūt enerģiju no citām valstīm, kas uzlabos visas Eiropas enerģijas noturību. Piemēram, ārkārtīgi augstas temperatūras laikā 2022. gada vasarā Francijas vietējās atomelektrostacijas samazināja enerģijas ražošanu un tā vietā palielināja elektrības importu no Apvienotās Karalistes, Spānijas, Vācijas un Beļģijas, lai nodrošinātu vietējo pieprasījumu.
Eiropas Pārraides sistēmas operatoru alianses aprēķini, kas pārstāv 39 Eiropas enerģijas uzņēmumus, liecina, ka nākamajos septiņos gados ES pārrobežu pārraides infrastruktūrai vajadzētu dubultoties, un 23 GW jaudas jāpievieno līdz 2025. gadam. Uz šī pamata, pamatojoties 2030 šogad tiks pievienota papildu 64 GW jauda.
Lai reaģētu uz šiem nenovēršamajiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija ir identificējusi septiņas galvenās uzmanības centrā plānā, tostarp paātrināt esošo projektu īstenošanu un jaunu projektu izstrādi, stiprinot ilgtermiņa tīkla plānošanu, ieviešot tālredzīgu normatīvo aktu Sistēma un jaudas tīkla uzlabošana. Saprātīgs līmenis, paplašināt finansēšanas kanālus, pilnveidot licencēšanas apstiprināšanas procesu un uzlabot un stiprināt piegādes ķēdi utt. Plānā tiek piedāvātas īpašas darbības idejas katrai no iepriekšminētajām jomām.
Gilles Diksons, Eiropas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektors, uzskata, ka Eiropas Komisijas uzsākšana “Plāns” ir “gudrs solis”. “Tas parāda, ka Eiropas Komisija ir sapratusi, ka bez liela mēroga ieguldījumiem enerģijas tīklā nav iespējams sasniegt enerģijas pāreju”. Diksons novērtēja plāna uzsvaru uz strāvas tīkla piegādes ķēdes standartizāciju. "Pārraides sistēmas operatoriem ir jāsaņem skaidri stimuli iegādāties standartizētu aprīkojumu."
Tikmēr Diksons uzsvēra nepieciešamību pēc steidzamās darbības, jo īpaši, lai risinātu atjaunojamās enerģijas projektu rindu, kas attiecas uz tīklu. Diksons sacīja, ka ir svarīgi nodrošināt, ka prioritāte tiek piešķirta projektiem, kas ir nobriedušākie, stratēģiskākie un, visticamāk, būvēti, un izvairīties no “ļaut spekulatīviem projektiem pieskrūvēt lietas”. Diksons arī aicināja tādas valsts bankas kā Eiropas Investīciju banka nodrošināt pretgarantu lieliem infrastruktūras projektiem.
Saistībā ar ES aktīvo Power režģa modernizācijas veicināšanu visām dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā, lai pārvarētu izaicinājumus un veicinātu lielākus sasniegumus Eiropas enerģijas tīkla būvniecībā. Tikai šādā veidā Eiropa var virzīties uz zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni.
Sūzija
Sichuan Green Science & Technology Ltd., Co.
0086 19302815938
Pasta laiks: 22.-2024. Janvāris
