"Stabils elektroapgādes tīkls ir svarīgs Eiropas iekšējā enerģijas tirgus pīlārs un neaizstājams galvenais elements, lai panāktu zaļu pārveidi." Pirms neilga laika publicētajā “Eiropas Savienības tīkla būvniecības rīcības plānā” Eiropas Komisija (turpmāk tekstā – “Eiropas Komisija”) skaidri norādīja, ka Eiropas elektrotīklam ir jāvirzās uz “gudrāku, decentralizētāku, un elastīgāks”. Šim nolūkam Eiropas Komisija līdz 2030. gadam plāno investēt 584 miljardus eiro elektrotīkla modernizācijā.
Aiz Eiropas Komisijas soļa ir enerģētikas kopienas pieaugošās bažas par Eiropas elektrotīkla būvniecības aizkavēšanos. Analītiķi kopumā uzskata, ka pašreizējais ES elektrotīkls ir pārāk mazs, salīdzinoši atpalicis, pārāk centralizēts un nepietiekami savienots, un tas saskaras ar daudzām problēmām.
Pirmkārt, novecojošais pārvades un sadales tīkls nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas patēriņa. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš ES pieaugs par aptuveni 60%, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Pašlaik aptuveni 40% Eiropas elektroenerģijas sadales tīklu ir izmantoti vairāk nekā 40 gadus un ir mazāk nekā 10 gadus pēc to sākotnējā projektētā kalpošanas laika beigām. Novecojošais elektrotīkls ne tikai zaudē elektroenerģijas pārvades efektivitāti, bet arī rada potenciālus drošības apdraudējumus.
Otrkārt, izaugsmes temps gan atjaunojamās enerģijas piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē ir pārbaudījums esošajiem tīkliem. Miljoniem jaunu jumta saules paneļu, siltumsūkņu un vietējās enerģijas kopienas kopīgiem resursiem būs nepieciešama piekļuve tīklam, savukārt pieaugošajam pieprasījumam pēc elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un ūdeņraža ražošanas būs nepieciešamas elastīgākas un modernākas tīkla sistēmas.
Turklāt daudzi elektroenerģijas ražotāji sūdzas par apgrūtinošo regulēšanas procesu. “Plānā” norādīts, ka daudzās valstīs atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanas projektiem ir jāgaida ilgs laiks, lai iegūtu tīkla pieslēguma tiesības. Leonhards Birnbaums, Eiropas Elektroenerģijas rūpniecības alianses vadītājs un Vācijas E.ON Group izpilddirektors, reiz sūdzējās: "Kā Vācijas lielākajam komunālajam uzņēmumam E.ON pieteikums piekļuvei tīklam arī nav izdevies."
Ne tikai tas, ka pieaugošie elektroenerģijas darījumi ES ietvaros ir izvirzījuši arī augstākas prasības tīklu starpsavienojumiem starp dalībvalstīm. Pazīstamā Eiropas domnīca Ārējo attiecību padome ziņojumā norādīja, ka, ja dalībvalstij trūkst vietējās elektroenerģijas ražošanas, tā var iegūt enerģiju no citām valstīm, kas veicinās visas Eiropas enerģētisko noturību. Piemēram, ārkārtīgi augstās temperatūras laikā 2022. gada vasarā Francijas vietējās atomelektrostacijas samazināja elektroenerģijas ražošanu un tā vietā palielināja elektroenerģijas importu no Apvienotās Karalistes, Spānijas, Vācijas un Beļģijas, lai nodrošinātu iekšzemes pieprasījumu.
Aprēķini, ko veikusi Eiropas Pārvades sistēmu operatoru alianse, kas pārstāv 39 Eiropas enerģētikas uzņēmumus, liecina, ka nākamajos septiņos gados ES pārrobežu pārvades infrastruktūrai vajadzētu dubultoties un līdz 2025. gadam tai vajadzētu pievienot 23 GW jaudu. 2030 Šogad tiks pievienota papildu 64 GW jauda.
Lai reaģētu uz šiem nenovēršamajiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija plānā ir noteikusi septiņas galvenās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, tostarp paātrināt esošo projektu īstenošanu un jaunu projektu izstrādi, stiprināt tīkla ilgtermiņa plānošanu, ieviest uz nākotni vērstu regulējumu. sistēmu un uzlabojot elektrotīklu. Inteliģents līmenis, paplašināt finansēšanas kanālus, racionalizēt licencēšanas apstiprināšanas procesu un uzlabot un stiprināt piegādes ķēdi utt. Plānā ir ierosinātas konkrētas rīcības idejas katrai no iepriekšminētajām jomām.
Žils Diksons, Eiropas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektors, uzskata, ka Eiropas Komisijas "plāna" ieviešana ir "gudrs solis". "Tas liecina, ka Eiropas Komisija ir sapratusi, ka bez liela mēroga investīcijām elektrotīklā nav iespējams panākt enerģētikas pāreju." Diksons novērtēja plānā likto uzsvaru uz elektrotīkla piegādes ķēdes standartizāciju. "Pārvades sistēmu operatoriem ir jāsaņem skaidri stimuli standartizēta aprīkojuma iegādei."
Tikmēr Diksons uzsvēra nepieciešamību steidzami rīkoties, jo īpaši, lai novērstu atjaunojamās enerģijas projektu rindu, kas piesakās pieslēgšanai tīklam. Diksons sacīja, ka ir svarīgi nodrošināt, lai prioritāte tiktu piešķirta projektiem, kas ir visnobriedušākie, stratēģiskākie un visticamāk tiks uzbūvēti, un lai izvairītos no "spekulatīviem projektiem, kas sabojā lietas". Diksons arī aicināja valsts bankas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, sniegt pretgarantijas lieliem infrastruktūras projektiem.
Saistībā ar ES aktīvo elektrotīkla modernizācijas veicināšanu visām dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai pārvarētu problēmas un veicinātu lielākus sasniegumus Eiropas elektrotīkla izbūvē. Tikai šādā veidā Eiropa var virzīties uz zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni.
Sūzija
Sichuan Green Science & Technology Ltd., Co.
0086 19302815938
Izlikšanas laiks: 22. janvāris 2024. gada laikā
